Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Kad izbrida, tad apsedza
Pelēkām(i) vārpiņām(i).
Dieviņš jāja rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Redzēj’ manu rudzu lauku
Zelta vilni vilnējot.
Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Kad izbrida, tad apsedza
Pelēkām(i) vārpiņām.
Mīļā Māra rudzus brida,
Samta svārkus sacēlusi.
Izbridusi rudzu druvu,
Nolaiž savus samta svārk’s.
***
Latvju dainās Dievs bieži darbojas kā cilvēciskots tēls, kas veic visus tos darbus vai rīkojas tā, kā rīkotos labs, gādīgs saimnieks savā tīrumā. Šajā dziesmā Dieviņš pārlūko labības lauku. Iespējams, ka domāta pārdabiska spēkā klātbūtne visa ga