GLĀZE ŪDENS -1995

«GLĀZE ŪDENS» (1995) , , , - - - krīt debesu aizkars tukšā visuma priekšā uz galda glāze ūdens un viss tajā iekšā tik maz ir vajadzīgs šai plašumā telpas jo lielāka pasaule jo vairāk trūkst elpas kā nosargāt gleznu ko aplaupa ota balts audekls dzīves ir košākā rota smagi kruzuļu putni tavu tukšumu dala šī dzīve nav krasts tā ir vientuļa sala tev ir jāiet un jāiet tikai paliec uz vietas tev pieder dzīvot mīlēt un nemirt vien trīs lietas aiz rītdienas nekas nesāksies no jauna būs kā mūžīgi bijis dzims brīvība no kauna tava nemaņa un kritieni liek atgriezties un sākties līdz debesis glāzē iemācās neapmākties un mazais visums pār tevi kā