Dzejvēstule Zigmaram Liepiņam, Kultūras ministrijai un Dziesmu svētku rīcības komitejai

Dzejvēstule Zigmaram Liepiņam, Kultūras ministrijai un Dziesmu svētku rīcības komitejai IR MŪŽS MUMS VIENĀ BIZĒ VĪTS Mans mūža muzikālais draugs, Kur zudis viss tavs jaukums jauks? Tumst vaigos kājām gaisā smaids. Vien mīla rada! Bendē naids! Mans dzejas mūžs ar tevi siets. To nešķirs vicināts tavs miets. Guļ Esmeraldas dziedājums Kā nesagraujams tilts starp mums. Un “Sauciet kalpus”, “Vēl ir laiks” Kad skan, kūst jausmu ledus baigs. Most cerība, kad lūgsna skan, Ko gribi aizliegt sev un man. Ik lūgsnai piemīt Dieva spars. Ne es, ne tu to lūdz, bet Gars. Tās viļņi samaļ to, kas lēts, Jo lūgšanu lūdz Gars, kas svēts. Sen tev pret ticību, kas man, Ne pārāk sirsnīgs motīvs skan. Lai kāds tev šodien liekos krievs, Šo zemi debesīs glābs Dievs. Ir naida himna – sēru maršs. Kur mīla zūd, nāk vietā karš. Ja tautas lūgšanai smok balss, To naida atbalss pīšļos mals. Tu miljonārs, tev ordens ir. Man pensiju pat nepiešķir. Jā, nabags esmu, taču brīvs — Brīvs visus mīlēt, kamēr dzīvs. Brīvs mīlēt krievus, ukraiņus Un tevi, Dievu — visus mūs. Es — mīlestības dumpinieks, Dievs — mīlestība man un prieks. Tais laikos, ko par krievu sauc, Tev dziesmu krieviski bij daudz. Es šajos jutos iedvesmots, Pēc naida nenāktu lai sods. Tev klanās “Kopā augšup” klans. Man sirdī brīdinošs skan zvans — Ja svētību liedz tautai lūgt, Var žēlastības diedziņš trūkt. Lai mūsu abu himna skan. Viss gods lai tev tiek, negods man. Lai tauta mūsu dziesmu svin, Lai manu vārdu nepiemin. Lai tev tiek tautas gaviles. Par visiem Dievu lūgšu es Te dziļa meža nomaļnieks. Man vientulībā dziesmot prieks. Uz skatuves es nekāpšu. Uz tās kāp viens un mierīgs tu. Tik Svētam Garam neaizliedz Šo himnu dziedāt! — sirds man kliedz. Par nodevēju nesaukā. Es krieviski nu dziedu, jā. Tāpat kā krieviski reiz tu, Lai klausītājus mantotu. Ja konsekventi, tad ir tā: Bij impērija Krievija. Tās pavalstnieks — ik latvietis Un himnas autors Baumanis. Zem krieviem himna spārnus gūst, Par Latves — piektā gadā kļūst, Kad kungus kauj un muižas svilst… Par strauju atmiņa mums dilst. Zem impērijām viss te celts — Gan rūpnīcas, gan piļu zelts. Es Latvju valstī pilsonis, Bet kādā bija Baumanis? Lai “Kopā augšup” pupās iet. Lai mūsu himnu koris dzied. Bet, Zigi, tu rij krupi nost Un izbeidzam sirms sirmam kost. Ir mūžs mums vienā bizē vīts — Daudz sadziedāts, daudz sarakstīts. Un darbi, kas tiks pētīti, Lai mūsu himnas svētīti. Kaspars Dimiters Latvija #kasparsdimiters